Koku, krūmu kopšana

Krūmu vainagu veidošana ir saistīta ar sezonālajiem kopšanas darbiem, ko veic katru gadu un atjaunojošā griešana. Katru gadu jāveic Japānas spireju, klinšrozīšu un citu krūmu, kam ziedi attīstās uz viengadīgajiem dzinumiem, vainaga sēdināšanu, slimo un bojāto dzinumu izgriešanu. Kad krūmi novecojas, samazinās ziedēšanas intensitāte un kvalitāte jāveic atjaunojošā griešana februārī/martā, atstājot spēcīgākās 5-7 asis 15-30 cm augstumā no zemes. Pēc apgriešanas krūmus mēslo un mulčē ar kompostu.


Augļu koku vainagu veidošana – jāveic regulāri katru gadu, lai veicinātu koku ražošanu, veidotu stabilu vainagu un normētu ražu. Jaunos augļu kociņus rekomendējoši apgriezt jūnijā, jūlijā vienlaicīgi ar ražas normēšanu. Augļu kokiem veido intensīvi koptas speciālas vainaga formas – kordoni, špalieri, palmetes utt. Augļu kokiem ļoti būtiski ir aizsardzība pret zaķiem un stirnām – jāveido vienlaidu žogs 3,5 m augstumā vai katram kociņam rudenī individuāli jāaptin stumbrs un apakšējie zari vismaz līdz 1,5 m augstumam.

Koku vainagu veidošana dod iespēju uzturēt koka vainagu pareizās proporcijās, regulēt tā izmērus, izgriezt bojātos un sausos zarus.

Pirmo reizi lapu kokiem vainags veidojams 2. gadā pēc iestādīšanas, ja vien tas jau nav izdarīts kokaudzētavā.


Tālākās kopšanas reizes atkarīgas no koka augšanas gaitas un tā, vai vēlamies saglabāt kādu konkrētu vainaga formu (dzīvžogi, ielu apstādījumi u.c.), tad vainags jākopj katru gadu, pat vairākas reizes sezonā. Vidēji brīvi augoši koki būtu jākopj reizi 5 gados, nepieļaujot liela diametra nevēlamu zaru ieaugšanu. Kopjot kokus jāraugās lai izgriežamo zaru diametrs nepārsniedz 6 cm, jo lielākas rētas kokam ir grūti aizaudzēt un pa griezuma vietu koks inficējas ar trupi un pakāpeniski kļūst bīstams un ir jāizzāģē. Brūces pēc jaunākajām kokkopju atziņām nav nepieciešams īpaši apkopt ar speciāliem līdzekļiem - krāsu un tamlīdzīgi. Jaunos kociņus un kokus, kam regulāri tiek veidi vainagi vēlams kopt vasarā no jūnija līdz septembrim.

Koku kopšanai līdz 6 m izmanto teleskopiskos rokas instrumentus un kāpnes ar drošības virvi, lielākus apkopj, izmantojot pacēlāju, atsevišķos gadījumos, kad ar pacēlāju darbs nav iespējams, izmanto virvju tehniku, kas ļauj labāk piekļūt nepieciešamai vietai koka vainagā.

Ziema ir piemērots laiks, kad veikt koku kopšanas darbus, kas saistīti ar liela izmēra zaru nozāģēšanu vai koku likvidēšanu. Ziemā dārzkopības uzņēmumiem tradicionāli ir iespēja koku kopšanas darbos piesaistīt vairāk profesionālu dārznieku un koku kopēju, kas vasaras sezonā ir vairāk noslogoti dārzu ierīkošanas darbos. Šajā laikā ieteicams veikt nokavētus kopšanas pasākumus lieliem kokiem, kur nepieciešama vainaga, stumbra savilkšana, skeletzaru izzāģēšana, vainaga saīsināšana. Piemēram, veci augļudārzi, vecie koki pie ēkām un vietās, kur tie apdraud dzīvību vai īpašumu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka darbu nevajadzētu veikt salā lielākā par -8oC.


Koku mēslošana un augsnes airēšana sakņu zonā. Īpaši pilsētu teritorijās augsnes daudzums kokam ir nepietiekams un, ja tā tiek noblīvēta, tad koks novājinās no skābekļa un barības vielu trūkuma saknēm. Tā rezultātā šķietami veselam kokam sāk iekalst zari, samazinās pieaugums un koks pamazām sāk atmirt. Lai no tā izvairītos, jāveic augsnes aerēšana un mēslošana.